Acts 15 (GLK) · Opened

1Un kādi no Jūdu zemes nākuši mācīja tos brāļus: ja jūs netopat apgraizīti pēc Mozus bauslības, tad jūs nevarat tapt pestīti.Then some men came down from Judea and were teaching the brothers, “Unless you are circumcised according to the custom of Moses, you cannot be saved.”

2Kad nu Pāvilam un Barnabam liela šķelšanās un apjautāšanās ar viņiem cēlās, tad nosprieda, lai Pāvils un Barnaba un vēl citi kādi no tiem ietu pie tiem apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi šās jautāšanas dēļ.And after engaging these men in sharp debate, Paul and Barnabas were appointed, along with some other believers, to go up to Jerusalem to see the apostles and elders about this question.

3Tad nu no tās draudzes pavadīti tie gāja caur Feniķiju un Samariju; un par pagānu atgriešanos stāstīdami, tie visiem brāļiem darīja lielu prieku.Sent on their way by the church, they passed through Phoenicia and Samaria, recounting the conversion of the Gentiles and bringing great joy to all the brothers.

4Un uz Jeruzālemi nākuši, tie tapa uzņemti no tās draudzes un tiem apustuļiem un tiem vecajiem, un pasludināja, kādas lietas Dievs ar tiem bija darījis.On their arrival in Jerusalem, they were welcomed by the church and apostles and elders, to whom they reported all that God had done through them.

5Bet no tās farizeju šķiras kādi cēlās, kas bija tapuši ticīgi, sacīdami: “Tos būs apgraizīt un tiem būs pavēlēt, Mozus bauslību turēt.”But some believers from the party of the Pharisees stood up and declared, “The Gentiles must be circumcised and required to obey the law of Moses.”

6Un tie apustuļi un vecaji sapulcējās, spriest par šo vārdu.So the apostles and elders met to look into this matter.

7Bet kad daudz apjautāšanās notika, tad Pēteris cēlās un uz tiem sacīja: “Vīri, brāļi, jūs zināt, ka Dievs pagājušos laikos mūsu starpā ir izvēlējis, ka caur manu muti pagāni evaņģēliju dzirdētu un ticētu.After much discussion, Peter got up and said to them, “Brothers, you know that in the early days God made a choice among you that the Gentiles would hear from my lips the message of the gospel and believe.

8Un Dievs, tas siržu manītājs, tiem liecību ir devis, tā Svēto Garu tiem dodams, tā kā mums.And God, who knows the heart, showed His approval by giving the Holy Spirit to them, just as He did to us.

9Un nekādu starpību nav darījis starp mums un viņiem, viņu sirdis šķīstīdams caur ticību.He made no distinction between us and them, for He cleansed their hearts by faith.

10Tad nu ko jūs Dievu kārdināt, uz mācekļu kaklu likdami jūgu, ko nedz mūsu tēvi, nedz mēs nespējam panest?Now then, why do you test God by placing on the necks of the disciples a yoke that neither we nor our fathers have been able to bear?

11Bet caur Tā Kunga Jēzus Kristus žēlastību mēs ticam tapt izglābti, tā kā arī viņi.”On the contrary, we believe it is through the grace of the Lord Jesus that we are saved, just as they are.”

12Un viss tas pulks cieta klusu un klausījās, kā Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pie pagāniem.The whole assembly fell silent as they listened to Barnabas and Paul describing the signs and wonders God had done among the Gentiles through them.

13Un kad šie beidza runāt, tad Jēkabs atbildēja sacīdams: “Vīri, brāļi, klausiet mani.When they had finished speaking, James declared, “Brothers, listen to me!

14Sīmanis ir stāstījis, kā Dievam pirmoreiz paticis no pagāniem ļaudis pieņemt pie Sava vārda;Simon has told us how God first visited the Gentiles to take from them a people to be His own.

15Un ar to praviešu vārdi saskan, kā ir rakstīts:The words of the prophets agree with this, as it is written:

16“Pēc tam Es atgriezīšos un atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo dzīvokli, un kas pie tā izlauzts, to Es atkal uztaisīšu un uzcelšu;‘After this I will return and rebuild the fallen tent of David. Its ruins I will rebuild, and I will restore it,

17Lai tie atlikušie cilvēki To Kungu meklē, arī visi pagāni, pār kuriem Mans vārds ir piesaukts, - tā saka Tas Kungs, kas to visu dara.”so that the remnant of men may seek the Lord, and all the Gentiles who are called by My name, says the Lord who does these things

18Dievam visi Savi darbi ir zināmi no mūžības.that have been known for ages.’

19Tāpēc es spriežu, ka tos nebūs apgrūtināt, kas no pagāniem pie Dieva atgriežas.It is my judgment, therefore, that we should not cause trouble for the Gentiles who are turning to God.

20Bet ka tiem būs rakstīt, lai sargās, ka neapgānās ar elka dieviem un maucību un nožņaugto un asinīm.Instead, we should write and tell them to abstain from food polluted by idols, from sexual immorality, from the meat of strangled animals, and from blood.

21Jo Mozum ir no veciem laikiem pa visām pilsētām savi sludinātāji, un viņš ik svētdienas top lasīts baznīcās.”For Moses has been proclaimed in every city from ancient times and is read in the synagogues on every Sabbath.”

22Tad tiem apustuļiem un vecajiem un visai draudzei patika, no viņiem izvēlētus vīrus ar Pāvilu un Barnabu uz Antioķiju sūtīt: Jūdu, ar pavārdu Barsaba, un Sīlāsu, vīrus, kas bija augstā godā pie tiem brāļiem,Then the apostles and elders, with the whole church, decided to select men from among them to send to Antioch with Paul and Barnabas. They chose Judas called Barsabbas and Silas, two leaders among the brothers,

23Un caur viņu rokām tā rakstīt: “Tie apustuļi un tie vecaji un tie brāļi prieku vēlē tiem brāļiem, kas pagāni bijuši un ir Antioķijā un Sīrijā un Ķiliķijā.and sent them with this letter: The apostles and the elders, your brothers, To the brothers among the Gentiles in Antioch, Syria, and Cilicia: Greetings.

24Kad mēs esam dzirdējuši, ka kādi no mums izgājuši, jūs ar vārdiem sajaukt un jūsu dvēseles darīt šaubīgas, sacīdami, ka jums būs likties apgraizīties un bauslību turēt, kuriem mēs to neesam pavēlējuši,It has come to our attention that some went out from us without our authorization and unsettled you, troubling your minds by what they said.

25Tad mēs vienis prātis palikuši nospriedām, izvēlētus vīrus pie jums sūtīt ar Barnabu un Pāvilu, mūsu mīļiem,So we all agreed to choose men to send to you along with our beloved Barnabas and Paul,

26Kas savas dvēseles ir nodevuši par mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu.men who have risked their lives for the name of our Lord Jesus Christ.

27Tad mēs Jūdu un Sīlasu esam sūtījuši, kas to pašu arī ar vārdiem pasacīs.Therefore we are sending Judas and Silas to tell you in person the same things we are writing.

28Jo tam Svētam Garam un mums ir paticis, jums nekādu nastu vairāk neuzlikt, kā vien šīs vajadzīgas lietas:It seemed good to the Holy Spirit and to us not to burden you with anything beyond these essential requirements:

29Ka jums būs sargāties no elkadievu upuriem un no asinīm un no nožņaugtā un no maucības; kad jūs no šīm lietām sargāsities, tad jūs labi darīsiet. Dzīvojiet veseli.”You must abstain from food sacrificed to idols, from blood, from the meat of strangled animals, and from sexual immorality. You will do well to avoid these things. Farewell.

30Tad nu tie tapa atlaisti un nāca uz Antioķiju, un to draudzi sapulcējuši, iedeva to grāmatu.So the men were sent off and went down to Antioch, where they assembled the congregation and delivered the letter.

31Un to lasījuši šie priecājās par to iepriecināšanu.When the people read it, they rejoiced at its encouraging message.

32Bet Jūda un Sīlas, kas paši arīdzan bija pravieši, tos brāļus pamācīja ar daudz vārdiem un tos stiprināja.Judas and Silas, who themselves were prophets, said much to encourage and strengthen the brothers.

33Un kādu laiku tur palikuši, tie no tiem brāļiem ar mieru tapa atlaisti pie tiem apustuļiem.After spending some time there, they were sent off by the brothers in peace to return to those who had sent them.

34(Un Sīlasam patika tur palikt.)Not in the BSB

35Bet Pāvils un Barnaba palika Antioķijā, ar daudz citiem mācīdami un Tā Kunga vārdu sludinādami.But Paul and Barnabas remained at Antioch, along with many others, teaching and preaching the word of the Lord.

36Un pēc kādām dienām Pāvils sacīja uz Barnabu: “Iesim atkal un pa visām pilsētām, kur Tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim savus brāļus, kā tiem klājas.”Some time later Paul said to Barnabas, “Let us go back and visit the brothers in every town where we proclaimed the word of the Lord, to see how they are doing.”

37Un Barnaba deva to padomu, Jāni, kas top saukts Marks, ņemt līdz.Barnabas wanted to take John, also called Mark.

38Bet Pāvils negribēja tādu līdz ņemt, kas no viņiem bija atkāpies Pamfilijā un ar viņiem nebija līdz gājis pie darba.But Paul thought it best not to take him, because he had deserted them in Pamphylia and had not accompanied them in the work.

39Par to notika sariebšanās, tā ka tie viens no otra šķīrās, un ka Barnaba ņēma līdz Marku un pārcēlās uz Kipru.Their disagreement was so sharp that they parted company. Barnabas took Mark and sailed for Cyprus,

40Bet Pāvils Sīlasu izvēlējies izgāja, Dieva žēlastībai no tiem brāļiem pavēlēts.but Paul chose Silas and left, commended by the brothers to the grace of the Lord.

41Un viņš pārstaigāja Sīriju un Ķiliķiju, tās draudzes stiprinādams.And he traveled through Syria and Cilicia, strengthening the churches.

Acts 15

You’ve read Acts 15

Go deeper

Acts 15

You’ve read Acts 15

Go deeper