Luke 20 (GLK) · Opened

1Un notikās tanīs dienās, kad Viņš Dieva namā tos ļaudis mācīja un evaņģēliju sludināja, tad tie augstie priesteri un rakstu mācītāji ar tiem vecajiem piestājāsOne day as Jesus was teaching the people in the temple courts and proclaiming the gospel, the chief priests and scribes, together with the elders, came up to Him.

2Un runāja uz Viņu sacīdami: “Saki mums, kādā varā Tu to dari, un kas tas ir, kas Tev šo varu devis?“Tell us,” they said, “by what authority are You doing these things, and who gave You this authority?”

3Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arī jums vienu vārdu vaicāšu, sakāt Man arīdzan:“I will also ask you a question,” Jesus replied. “Tell Me:

4Jāņa kristība, vai tā bija no debesīm, vai no cilvēkiem?”John’s baptism—was it from heaven, or from men?”

5Bet tie apdomājās savā starpā sacīdami: “Ja mēs sakām, no debesīm, tad Viņš sacīs: kādēļ tad jūs viņam neesat ticējuši?They deliberated among themselves and said, “If we say, ‘From heaven,’ He will ask, ‘Why did you not believe him?’

6Un ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad visi ļaudis mūs akmeņiem nomētās, jo tie tic, ka Jānis esot pravietis.”But if we say, ‘From men,’ all the people will stone us, for they are convinced that John was a prophet.”

7Un tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes.So they answered that they did not know where it was from.

8Un Jēzus uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es šās lietas daru.”And Jesus replied, “Neither will I tell you by what authority I am doing these things.”

9Bet Viņš iesāka šo līdzību sacīt uz tiem ļaudīm: “Viens cilvēks dēstīja vīna kalnu un to izdeva dārzniekiem un nebija labu laiku mājās.Then He proceeded to tell the people this parable: “A man planted a vineyard, rented it out to some tenants, and went away for a long time.

10Un kad bija laiks, tad viņš sūtīja kalpu pie tiem dārzniekiem, ka tie viņam dotu no vīna kalna augļiem, bet tie dārznieki to sita un to aizsūtīja tukšā.At harvest time, he sent a servant to the tenants to collect his share of the fruit of the vineyard. But the tenants beat the servant and sent him away empty-handed.

11Un viņš vēl otru kalpu sūtīja; un tie arī šo sita un apsmēja un aizsūtīja tukšā.So he sent another servant, but they beat him and treated him shamefully, sending him away empty-handed.

12Un viņš vēl trešo sūtīja; bet tie arī šo sakāva un izmeta ārā.Then he sent a third, but they wounded him and threw him out.

13Un tā vīna kalna kungs sacīja: ko es darīšu? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt tie šo redzēdami bīsies.‘What shall I do?’ asked the owner of the vineyard. ‘I will send my beloved son. Perhaps they will respect him.’

14Bet viņu redzēdami, tie dārznieki sarunājās savā starpā un sacīja: šis tas mantinieks; nāciet, nokausim to, ka tā mantība mums tiek.But when the tenants saw the son, they discussed it among themselves and said, ‘This is the heir. Let us kill him, and the inheritance will be ours.’

15Un tie viņu izmeta ārā no tā vīna kalna un nokāva. Ko tad nu tā vīna kalna kungs tiem darīs?So they threw him out of the vineyard and killed him. What then will the owner of the vineyard do to them?

16Viņš nāks un nomaitās šos dārzniekus un to vīna kalnu dos citiem.” Tie to dzirdējuši sacīja: “Lai tas nenotiek.”He will come and kill those tenants and give the vineyard to others.” And when the people heard this, they said, “May such a thing never happen!”

17Bet Viņš tos uzlūkoja un sacīja: “Kas tad tas, kas ir rakstīts: tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir tapis par stūra akmeni?But Jesus looked directly at them and said, “Then what is the meaning of that which is written: ‘The stone the builders rejected has become the cornerstone’?

18Ikkatrs, kas uz šo akmeni kritīs, sadauzīsies; bet uz ko tas kritīs, to tas satrieks.”Everyone who falls on this stone will be broken to pieces, but he on whom it falls will be crushed.”

19Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja rokas pielikt pie Viņa tanī pašā stundā un bijās no tiem ļaudīm; jo tie noprata, ka Tas šo līdzību par viņiem bija sacījis.When the scribes and chief priests realized that Jesus had spoken this parable against them, they sought to arrest Him that very hour. But they were afraid of the people.

20Un tie uz Viņu glūnēja un izsūtīja, kurus bija izmācījuši, lai izliktos taisni, ka Viņu varētu savaldzināt kādā vārdā un nodot valdībai un zemes soģa varai.So they watched Him closely and sent spies who pretended to be sincere. They were hoping to catch Him in His words in order to hand Him over to the rule and authority of the governor.

21Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu pareizi runā un māci un neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu pēc patiesības.“Teacher,” they inquired, “we know that You speak and teach correctly. You show no partiality but teach the way of God in accordance with the truth.

22Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”Is it lawful for us to pay taxes to Caesar or not?”

23Bet Tas viņu viltību nomanīja un uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdinājāt?But Jesus saw through their duplicity and said to them,

24Rādiet Man šurp to nomas naudu; kā ir šī zīme un tas virsraksts?” Un tie atbildēdami sacīja: “Ķeizara.”“Show Me a denarius. Whose image and inscription are on it?” “Caesar’s,” they answered.

25Un Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”So Jesus told them, “Give to Caesar what is Caesar’s, and to God what is God’s.”

26Un tie Viņu nevienā vārdā nevarēja ķert ļaužu priekšā, un brīnījās par Viņa atbildi un palika klusu.And they were unable to trap Him in His words before the people. And amazed at His answer, they fell silent.

27Bet tad kādi no tiem saducejiem (kas pretī runādami saka, augšāmcelšanos neesam) nāca un Viņu vaicājaThen some of the Sadducees, who say there is no resurrection, came to question Him.

28Sacīdami: “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis, kad kādam brālis mirst, kam sieva ir, un tas bez bērniem miris, ka viņa brālim to sievu būs apņemt un savam brālim celt dzimumu.“Teacher,” they said, “Moses wrote for us that if a man’s brother dies and leaves a wife but no children, the man is to marry his brother’s widow and raise up offspring for him.

29Tad nu septiņi brāļi bija, un tas pirmais sievu apņēmis nomira bez bērniem.Now there were seven brothers. The first one married a wife but died childless.

30Un tas otrais apņēma to sievu; šis arīdzan nomira bez bērniem.Then the second

31Un tas trešais viņu apņēma. Un tāpat arī visi septiņi; un tiem nepalika bērnu pakaļ un tie nomira.and the third married the widow, and in the same way all seven died, leaving no children.

32Pēdīgi pēc visiem arī tā sieva nomira.And last of all, the woman died.

33Kuram no šiem tā sieva būs augšāmcelšanās laikā? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”So then, in the resurrection, whose wife will she be? For all seven were married to her.”

34Un Jēzus atbildēdams uz tiem sacīja: “Šīs pasaules bērni precē un top precēti.Jesus answered, “The sons of this age marry and are given in marriage.

35Bet tie, kas būs cienīgi tikt pie mūžīgas dzīvošanas un pie tās augšāmcelšanās no miroņiem, tie nedz precē, nedz top precēti.But those who are considered worthy to share in the age to come and in the resurrection from the dead will neither marry nor be given in marriage.

36Jo tie vairs nevar mirt, un ir eņģeļiem līdzīgi un Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.In fact, they can no longer die, because they are like the angels. And since they are sons of the resurrection, they are sons of God.

37Bet, ka miroņi top uzmodināti, to arī Mozus ir parādījis pie tā ērkšķu krūma, kad viņš To Kungu sauc par Ābrahāma Dievu un Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu.Even Moses demonstrates that the dead are raised, in the passage about the burning bush. For he calls the Lord ‘the God of Abraham, the God of Isaac, and the God of Jacob.’

38Bet Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs, jo visi Viņam dzīvo.”He is not the God of the dead, but of the living, for to Him all are alive.”

39Bet kādi no tiem rakstu mācītājiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, Tu pareizi esi sacījis.”Some of the scribes answered, “Teacher, You have spoken well!”

40Un viņi vairs neuzdrīkstējās Viņam nekā vaicāt.And they did not dare to question Him any further.

41Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad saka, Kristu esam Dāvida dēlu?Then Jesus declared, “How can it be said that the Christ is the Son of David?

42Un tas pats Dāvids saka dziesmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku,For David himself says in the book of Psalms: ‘The Lord said to my Lord, “Sit at My right hand

43Tiekams es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.until I make Your enemies a footstool for Your feet.”’

44Tad nu Dāvids Viņu sauc par Kungu, - kā tad Tas ir viņa dēls?”Thus David calls Him ‘Lord.’ So how can He be David’s son?”

45Un visiem ļaudīm dzirdot Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:In the hearing of all the people, Jesus said to His disciples,

46“Sargājaties no tiem rakstu mācītājiem, kam tīk staigāt garos svārkos un mīl sveicinātiem tapt tirgos un sēdēt jo augstos krēslos baznīcās un jo augstās vietās viesībās,“Beware of the scribes. They like to walk around in long robes, and they love the greetings in the marketplaces, the chief seats in the synagogues, and the places of honor at banquets.

47Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām; tie dabūs jo grūtu sodību.”They defraud widows of their houses, and for a show make lengthy prayers. These men will receive greater condemnation.”

You’ve read Luke 20

Go deeper

You’ve read Luke 20

Go deeper