Luke 6 (GLK) · Opened

1Un notikās vienā svētdienā Viņam caur labību ejot, ka Viņa mācekļi vārpas plūca un ēda, ar rokām tās izberzdami.One Sabbath Jesus was passing through the grainfields, and His disciples began to pick the heads of grain, rub them in their hands, and eat them.

2Bet kādi no farizejiem uz tiem sacīja: “Kam jūs dariet, ko svētdienās darīt nav brīv?”But some of the Pharisees asked, “Why are you doing what is unlawful on the Sabbath?”

3Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids ir darījis, kad tas bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija?Jesus replied, “Have you not read what David did when he and his companions were hungry?

4Ka tas ir iegājis Dieva namā un tās Dievam noliktās maizes ņēmis un ēdis un devis arī tiem, kas pie viņa bija, kādas ēst nevienam nav brīv kā vien priesteriem.”He entered the house of God, took the consecrated bread and gave it to his companions, and ate what is lawful only for the priests to eat.”

5Un Viņš uz tiem sacīja: “Tas Cilvēka Dēls ir kungs arī par svētdienu.”Then Jesus declared, “The Son of Man is Lord of the Sabbath.”

6Bet atkal citā svētdienā Viņam baznīcā ejot un mācot notikās, ka tur bija cilvēks, kam labā roka bija nokaltusi.On another Sabbath Jesus entered the synagogue and was teaching, and a man was there whose right hand was withered.

7Bet tie rakstu mācītāji un farizeji uz Viņu glūnēja, vai Viņš svētdienā nedziedinās, ka atrastu vainas pie Viņa.Looking for a reason to accuse Jesus, the scribes and Pharisees were watching Him closely to see if He would heal on the Sabbath.

8Bet tas Viņu domas nomanīja un sacīja uz to cilvēku, kam tā nokaltusi roka bija: “Celies un stājies šeit vidū!” Un tas cēlās un nostājās.But Jesus knew their thoughts and said to the man with the withered hand, “Get up and stand among us.” So he got up and stood there.

9Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Es jums ko vaicāšu: vai ir brīv svētdienā labu darīt, vai ļaunu darīt, dzīvību glābt vai maitāt?”Then Jesus said to them, “I ask you, which is lawful on the Sabbath: to do good or to do evil, to save life or to destroy it?”

10Un tos visapkārt uzlūkojis, Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas tā darīja; un viņa roka tam atkal tapa vesela, itin kā tā otra.And after looking around at all of them, He said to the man, “Stretch out your hand.” He did so, and it was restored.

11Un tie tapa trakuma pilni un sarunājās savā starpā, ko Jēzum darīt.But the scribes and Pharisees were filled with rage and began to discuss with one another what they might do to Jesus.

12Bet notikās tanīs dienās, ka Viņš izgāja uz to kalnu Dievu lūgt; un Viņš palika cauru nakti Dieva lūgšanā.In those days Jesus went out to the mountain to pray, and He spent the night in prayer to God.

13Un kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš arī nosauca par apustuļiem:When daylight came, He called His disciples to Him and chose twelve of them, whom He also designated as apostles:

14Sīmani, ko Viņš arī nosauca Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bērtuli,Simon, whom He named Peter, and his brother Andrew; James and John; Philip and Bartholomew;

15Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, kas ir nosaukts Zelotes,Matthew and Thomas; James son of Alphaeus and Simon called the Zealot;

16Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskariotu, kas palika par nodevēju.Judas son of James, and Judas Iscariot, who became a traitor.

17Un ar tiem zemē nokāpis Viņš stāvēja klajā vietā, un Viņa mācekļu draudze un liels pulks ļaužu no visas Jūdu zemes un Jeruzālemes un no Tirus un Sidonas jūrmalas bija nākuši, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām sērgām,Then Jesus came down with them and stood on a level place. A large crowd of His disciples was there, along with a great number of people from all over Judea, Jerusalem, and the seacoast of Tyre and Sidon.

18Arī tie, kas tapa mocīti no nešķīstiem gariem, - un tie tapa darīti veseli.They had come to hear Him and to be healed of their diseases, and those troubled by unclean spirits were healed.

19Un visi tie ļaudis meklēja Viņu aizskart, jo spēks izgāja no Viņa un Viņš visus dziedināja.The entire crowd was trying to touch Him, because power was coming from Him and healing them all.

20Un Savas acis uz Saviem mācekļiem pacēlis, Viņš sacīja: “Svētīgi esat jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība.Looking up at His disciples, Jesus said: “Blessed are you who are poor, for yours is the kingdom of God.

21Svētīgi esat, kas tagad izsalkuši, jo jūs tapsiet paēdināti. Svētīgi esat, kas tagad raudāt, jo jūs smiesities.Blessed are you who hunger now, for you will be filled. Blessed are you who weep now, for you will laugh.

22Svētīgi esat, kad cilvēki jūs ienīd, un kad tie jūs izslēgs un lamās un jūsu vārdu kā ļaunu atmetīs Tā Cilvēka Dēla dēļ.Blessed are you when people hate you, and when they exclude you and insult you and reject your name as evil because of the Son of Man.

23Priecājaties tanī dienā un dejiet, jo redzi jūsu alga ir liela debesīs; jo tāpat viņu tēvi darījuši tiem praviešiem.Rejoice in that day and leap for joy, because great is your reward in heaven. For their fathers treated the prophets in the same way.

24Bet ak vai jums, bagātiem, jo jums jau sava alga!But woe to you who are rich, for you have already received your comfort.

25Ak vai jums, kas esat piebarojušies, jo jūs izsalksiet! Ak vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs noskumsities un raudāsiet!Woe to you who are well fed now, for you will hunger. Woe to you who laugh now, for you will mourn and weep.

26Ak vai jums, kad visi cilvēki labu par jums runā, jo tāpat viņu tēvi darījuši tiem viltīgiem praviešiem.Woe to you when all men speak well of you, for their fathers treated the false prophets in the same way.

27Bet Es saku jums, kas to dzirdiet: mīlējiet savus ienaidniekus; dariet labu tiem, kas jūs ienīd.But to those of you who will listen, I say: Love your enemies, do good to those who hate you,

28Svētījiet tos, kas jūs nolād; lūdziet par tiem, kas jūs apkaitina.bless those who curse you, pray for those who mistreat you.

29Tam, kas tev vaigā sit vienā pusē, tam sniedz arī otru; un tam, kas tavu mēteli ņem, tam arī neliedz svārkus.If someone strikes you on one cheek, turn to him the other also. And if someone takes your cloak, do not withhold your tunic as well.

30Bet dod ikkatram, kas tevi lūdz; un neatprasi no tā, kas ņem, kas tev pieder.Give to everyone who asks you, and if anyone takes what is yours, do not demand it back.

31Un itin kā gribat, lai citi ļaudis jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem.Do to others as you would have them do to you.

32Un kad mīlējāt tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums nākas? Jo grēcinieki arīdzan mīl tos, kas viņus mīl.If you love those who love you, what credit is that to you? Even sinners love those who love them.

33Un kad labu dariet tiem, kas jums labu dara, kāda pateicība jums nākas? Jo grēcinieki to dara tāpat.If you do good to those who do good to you, what credit is that to you? Even sinners do the same.

34Un kad aizdodat tiem, no kā cerējat atdabūt, kāda pateicība jums nākas? Jo arī grēcinieki grēciniekiem aizdod, lai to pašu atdabū.And if you lend to those from whom you expect repayment, what credit is that to you? Even sinners lend to sinners, expecting to be repaid in full.

35Bet mīlējiet savus ienaidniekus un dariet labu un aizdodiet, nekā atkal par to negaidīdami, un tad jūsu alga būs liela, un jūs būsiet Tā Visuaugstākā bērni; jo Viņš ir laipnīgs pret nepateicīgiem un ļauniem.But love your enemies, do good to them, and lend to them, expecting nothing in return. Then your reward will be great, and you will be sons of the Most High; for He is kind to the ungrateful and wicked.

36Tāpēc esiet žēlīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlīgs.Be merciful, just as your Father is merciful.

37Netiesājiet, tad jūs netapsiet tiesāti; nepazudinājiet, tad jūs netapsiet pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.Do not judge, and you will not be judged. Do not condemn, and you will not be condemned. Forgive, and you will be forgiven.

38Dodiet, tad jums taps dots: pilns, saspaidīts, sakratīts un pār pārim ejams mērs jums taps iedots jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojiet, jums taps atmērots.”Give, and it will be given to you. A good measure, pressed down, shaken together, and running over will be poured into your lap. For with the measure you use, it will be measured back to you.”

39Viņš tiem arī sacīja vienu līdzību: “Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai tie abi nekritīs bedrē?Jesus also told them a parable: “Can a blind man lead a blind man? Will they not both fall into a pit?

40Māceklis nav augstāks pār savu mācītāju: kad māceklis ir kā viņa mācītājs, tad viņš ir pilnīgs.A disciple is not above his teacher, but everyone who is fully trained will be like his teacher.

41Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā paša acī tu nenomani?Why do you look at the speck in your brother’s eye but fail to notice the beam in your own eye?

42Jeb, kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid brāli, es to skabargu no tavas acs gribu izvilkt, un to baļķi savā paša acī tu neredzi? Tu liekuli, velc papriekš to baļķi no savas acs, un tad pielūko, ka tu to skabargu no sava brāļa acs vari izvilkt.How can you say, ‘Brother, let me take the speck out of your eye,’ while you yourself fail to see the beam in your own eye? You hypocrite! First take the beam out of your own eye, and then you will see clearly to remove the speck from your brother’s eye.

43Jo tas nav labs koks, kas nes nelāga augļus, nedz nelāga koks, kas nes labus augļus.No good tree bears bad fruit, nor does a bad tree bear good fruit.

44Ikkatrs koks top pazīts pie saviem augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem.For each tree is known by its own fruit. Indeed, figs are not gathered from thornbushes, nor grapes from brambles.

45Labs cilvēks no savas labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunas sirds mantas izdod ļaunu. Jo no sirds pilnības mute runā.The good man brings good things out of the good treasure of his heart, and the evil man brings evil things out of the evil treasure of his heart. For out of the overflow of the heart the mouth speaks.

46Bet ko jūs Mani saucat: Kungs, Dievs! un nedarāt, ko Es saku?Why do you call Me ‘Lord, Lord,’ but do not do what I say?

47Ikviens, kas pie Manis nāk un Manus vārdus dzird un dara, - Es jums rādīšu, kam viņš līdzināms.I will show you what he is like who comes to Me and hears My words and acts on them:

48Tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku taisīdams dziļi raka un pamatu lika uz klints. Kad nu plūdi gadījās, tad tā straume lauzās uz to ēku, bet viņu nespēja kustināt, jo tā bija uzlikta uz klints.He is like a man building a house, who dug down deep and laid his foundation on the rock. When the flood came, the torrent crashed against that house but could not shake it, because it was well built.

49Bet kas dzird un nedara, tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku uztaisīja uz zemes bez pamata; un tā straume lauzās un tā ēka tūdaļ sagruva, un šīs ēkas gāšanās bija liela.”But the one who hears My words and does not act on them is like a man who built his house on ground without a foundation. The torrent crashed against that house, and immediately it fell—and great was its destruction!”

You’ve read Luke 6

Go deeper

You’ve read Luke 6

Go deeper