Mark 12 (GLK) · Opened

1Un Viņš iesāka runāt uz tiem caur līdzībām: “Viens cilvēks stādīja vīna kalnu un to aplika ar sētu un raka vīna spaidu un uztaisīja torni un to izdeva dārzniekiem un nogāja citur.Then Jesus began to speak to them in parables: “A man planted a vineyard. He put a wall around it, dug a wine vat, and built a watchtower. Then he rented it out to some tenants and went away on a journey.

2Un kad tas laiks bija, tad viņš sūtīja pie tiem dārzniekiem vienu kalpu, ka tas no tiem dārzniekiem saņemtu no tiem vīna kalna augļiem.At harvest time, he sent a servant to the tenants to collect his share of the fruit of the vineyard.

3Bet tie to ņēma un šauta un sūtīja tukšā atpakaļ.But they seized the servant, beat him, and sent him away empty-handed.

4Un viņš sūtīja atkal pie tiem citu kalpu; un šo tie nomētāja ar akmeņiem un tam galvu sadauzīja un apsmietu aizsūtīja projām.Then he sent them another servant, and they struck him over the head and treated him shamefully.

5Un viņš sūtīja atkal citu. Un šo tie nokāva. Un vēl daudz citus; un no tiem tie citus šauta un citus nokāva.He sent still another, and this one they killed. He sent many others; some they beat and others they killed.

6Un viņam bija vēl viens vienīgs dēls, ko viņš mīlēja, arī to viņš beidzot pie tiem sūtīja un sacīja: “Taču tie kaunēsies no mana dēla.”Finally, having one beloved son, he sent him to them. ‘They will respect my son,’ he said.

7Bet tie dārznieki sacīja cits uz citu: “Šis ir tas mantinieks! Nāciet, nokausim to, tad mums būs tā mantība.”But the tenants said to one another, ‘This is the heir. Come, let us kill him, and the inheritance will be ours.’

8Un tie to ņēma, nokāva un izmeta no tā vīna kalna ārā.So they seized the son, killed him, and threw him out of the vineyard.

9Ko nu tā vīna kalna kungs darīs? Viņš nāks un nomaitās tos dārzniekus un izdos to vīna kalnu citiem.What then will the owner of the vineyard do? He will come and kill those tenants and give the vineyard to others.

10Vai jūs šo rakstu neesat lasījuši: “Tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir palicis par stūra akmeni;Have you never read this Scripture: ‘The stone the builders rejected has become the cornerstone.

11No Tā Kunga tas noticis un ir brīnums mūsu acīs?””This is from the Lord, and it is marvelous in our eyes’?”

12Un tie meklēja Viņu rokā dabūt un bijās no tiem ļaudīm, jo tie nomanīja, ka Viņš uz tiem šo līdzību bija sacījis, un Viņu atstājuši tie aizgāja.At this, the leaders sought to arrest Jesus, for they knew that He had spoken this parable against them. But fearing the crowd, they left Him and went away.

13Un tie sūtīja pie Viņa kādus no tiem farizejiem un Hērodus sulaiņiem, ka tie Viņu savaldzinātu Viņa valodā.Later, they sent some of the Pharisees and Herodians to catch Jesus in His words.

14Un tie nāca un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un nebēdā par nevienu; jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu patiesi: vai ir brīv ķeizaram meslus dot vai ne? Vai dosim, vai nedosim?”“Teacher,” they said, “we know that You are honest and seek favor from no one. Indeed, You are impartial and teach the way of God in accordance with the truth. Is it lawful to pay taxes to Caesar or not? Should we pay them or not?”

15Bet Viņu viltību zinādams, Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt? Atnesiet Man vienu sudraba grasi, lai Es to redzu.”But Jesus saw through their hypocrisy and said, “Why are you testing Me? Bring Me a denarius to inspect.”

16Un tie atnesa. Tad Viņš uz tiem sacīja: “Kam ir šī zīme un tas virsraksts?” Bet tie uz Viņu sacīja: “Ķeizara.”So they brought it, and He asked them, “Whose image is this? And whose inscription?” “Caesar’s,” they answered.

17Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Un tie izbrīnījās par Viņu.Then Jesus told them, “Give to Caesar what is Caesar’s, and to God what is God’s.” And they marveled at Him.

18Un tie saduceji, kas saka augšāmcelšanos neesam, nāca pie Viņa un Viņu jautāja un sacīja:Then the Sadducees, who say there is no resurrection, came to Jesus and questioned Him:

19“Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis: ja kam brālis mirst, kas sievu pamet bez bērniem, tad viņa brālim būs to sievu apņemt un savam brālim celt dzimumu.“Teacher, Moses wrote for us that if a man’s brother dies and leaves a wife but no children, the man is to marry his brother’s widow and raise up offspring for him.

20Tad nu bija septiņi brāļi. Un pirmais apņēma sievu un mirdams nepameta dzimumu.Now there were seven brothers. The first one married and died, leaving no children.

21Un otrais viņu apņēma un nomira un tas arīdzan nepameta dzimumu. Un tāpat trešais.Then the second one married the widow, but he also died and left no children. And the third did likewise.

22Un visi septiņi to apņēma un bērnus nepameta. Beidzot pēc visiem arī tā sieva nomira.In this way, none of the seven left any children. And last of all, the woman died.

23Tad nu pie augšāmcelšanās, kad tie augšāmcelsies, kuram tā sieva būs? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”In the resurrection, then, whose wife will she be? For all seven were married to her.”

24Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jūs nealojaties, tādēļ ka jūs tos rakstus neprotat, nedz Dieva spēku?Jesus said to them, “Aren’t you mistaken, because you do not know the Scriptures or the power of God?

25Jo kad tie no miroņiem augšām celsies, tad tie nedz precēs, nedz taps precēti, bet tie būs itin kā tie eņģeļi, kas debesīs.When the dead rise, they will neither marry nor be given in marriage. Instead, they will be like the angels in heaven.

26Bet par tiem mirušiem, ka tie taps uzmodināti: vai jūs Mozus grāmatā neesat lasījuši, kā Dievs pie tā krūma uz to runājis sacīdams: Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs?But concerning the dead rising, have you not read about the burning bush in the Book of Moses, how God told him, ‘I am the God of Abraham, the God of Isaac, and the God of Jacob’?

27Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs! Tad nu jūs briesmīgi alojaties.”He is not the God of the dead, but of the living. You are badly mistaken!”

28Un viens no tiem rakstu mācītājiem, kas bija dzirdējis, ka tie bija apjautājušies, zinādams, ka Viņš tiem bija labi atbildējis, nāca un Viņam vaicāja: “Kurš ir tas augstākais bauslis pār visiem?”Now one of the scribes had come up and heard their debate. Noticing how well Jesus had answered them, he asked Him, “Which commandment is the most important of all?”

29Bet Jēzus tam atbildēja: “Tas augstākais bauslis pār visiem ir: klausies Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs.Jesus replied, “This is the most important: ‘Hear, O Israel, the Lord our God, the Lord is One.

30Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta un no visa sava spēka, šis ir tas augstākais bauslis.Love the Lord your God with all your heart and with all your soul and with all your mind and with all your strength.’

31Tas otrais, šim līdzīgs, ir tas: tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu; cita lielāka baušļa pār šiem nav.”The second is this: ‘Love your neighbor as yourself.’ No other commandment is greater than these.”

32Un tas rakstu mācītājs uz Viņu sacīja: “Gan labi, Mācītāj, tas ir tiesa, ko Tu sacījis: viens vienīgs Dievs ir, un cita nav, kā Viņš vien.“Right, Teacher,” the scribe replied. “You have stated correctly that God is One and there is no other but Him,

33Un To mīlēt no visas sirds un no visa prāta un no visas dvēseles un no visa spēka, un tuvāku mīlēt kā sevi pašu, tas ir vairāk nekā visi dedzināmie upuri un citi upuri.”and to love Him with all your heart and with all your understanding and with all your strength, and to love your neighbor as yourself. This is more important than all burnt offerings and sacrifices.”

34Un Jēzus redzēdams, ka tas gudri bija atbildējis, uz to sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.” Un neviens nedrīkstēja vairs Viņu jautāt.When Jesus saw that the man had answered wisely, He said, “You are not far from the kingdom of God.” And no one dared to question Him any further.

35Un Jēzus atbildēja un sacīja, mācīdams Dieva namā: “Kā tie rakstu mācītāji saka, ka Kristus esot Dāvida dēls?While Jesus was teaching in the temple courts, He asked, “How can the scribes say that the Christ is the Son of David?

36Jo tas pats Dāvids ir sacījis caur Svēto Garu: Tas Kungs ir sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.Speaking by the Holy Spirit, David himself declared: ‘The Lord said to my Lord, “Sit at My right hand until I put Your enemies under Your feet.”’

37Kad nu Dāvids pats Viņu sauc par Kungu, kā tad tas ir viņa dēls?” Un daudz ļaužu Viņu labprāt dzirdēja.David himself calls Him ‘Lord.’ So how can He be David’s son?” And the large crowd listened to Him with delight.

38Un Viņš Savā mācībā uz tiem sacīja: “Sargājaties no tiem rakstu mācītājiem, kam tīk garos svārkos staigāt un uz tirgiem tapt sveicinātiem,In His teaching Jesus also said, “Watch out for the scribes. They like to walk around in long robes, to receive greetings in the marketplaces,

39Un baznīcās jo augstos krēslos sēdēt un jo augstā vietā viesībās;and to have the chief seats in the synagogues and the places of honor at banquets.

40Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām. Šie dabūs jo grūtu sodību.”They defraud widows of their houses, and for a show make lengthy prayers. These men will receive greater condemnation.”

41Un Jēzus sēdās Dieva šķirstam pretī un lūkoja, kā tie ļaudis naudu meta Dieva šķirstā; un daudz bagāti iemeta daudz.As Jesus was sitting opposite the treasury, He watched the crowd putting money into it. And many rich people put in large amounts.

42Un viena nabaga atraitne nāca un iemeta divas artavas, tas ir viens kvadrants.Then one poor widow came and put in two small copper coins, which amounted to a small fraction of a denarius.

43Un Viņš Savus mācekļus aicināja un uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku, šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi nekā visi, kas Dieva šķirstā ir metuši.Jesus called His disciples to Him and said, “Truly I tell you, this poor widow has put more than all the others into the treasury.

44Jo visi no savas bagātības ir metuši; bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu, kas tai bija, visu savu padomu.”For they all contributed out of their surplus, but she out of her poverty has put in all she had to live on.”

You’ve read Mark 12

Go deeper

You’ve read Mark 12

Go deeper