Matthew 6 (GLK)

1Ņemiet vērā, ka savas nabagu dāvanas nedodat cilvēku priekšā, lai šie jūs redz; citādi jums nav nekādas algas pie sava Tēva debesīs.“Be careful not to perform your righteous acts before men to be seen by them. If you do, you will have no reward from your Father in heaven.

2Kad tu nu nabagus apdāvini, tad neliec savā priekšā trumetes pūst, tā kā tie liekuļi dara baznīcās un ielās, lai no ļaudīm top godināti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.So when you give to the needy, do not sound a trumpet before you, as the hypocrites do in the synagogues and on the streets, to be honored by men. Truly I tell you, they already have their full reward.

3Bet kad tu nabagus apdāvini, tad lai tava kreisā roka nezina, ko labā dara,But when you give to the needy, do not let your left hand know what your right hand is doing,

4Tā ka tava dāvināšana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.so that your giving may be in secret. And your Father, who sees what is done in secret, will reward you.

5Un kad tu Dievu lūdzi, tad neturies kā tie liekuļi, jo tiem patīk stāvēt un Dievu lūgt baznīcās un ielu stūros, lai no ļaudīm top redzēti. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.And when you pray, do not be like the hypocrites. For they love to pray standing in the synagogues and on the street corners to be seen by men. Truly I tell you, they already have their full reward.

6Bet kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī un, savas durvis aizslēdzis, pielūdzi savu Tēvu slepenībā, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.But when you pray, go into your inner room, shut your door, and pray to your Father, who is unseen. And your Father, who sees what is done in secret, will reward you.

7Bet Dievu lūdzot nepļāpājiet kā tie pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ top paklausīti.And when you pray, do not babble on like pagans, for they think that by their many words they will be heard.

8Tad nu nepaliekat tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs gan zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat.Do not be like them, for your Father knows what you need before you ask Him.

9Tāpēc jums būs tā lūgt: “Mūsu Tēvs debesīs. Svētīts lai top Tavs vārds.So then, this is how you should pray: ‘Our Father in heaven, hallowed be Your name.

10Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes.Your kingdom come, Your will be done, on earth as it is in heaven.

11Mūsu dienišķu maizi dod mums šodien.Give us this day our daily bread.

12Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.And forgive us our debts, as we also have forgiven our debtors.

13Un neievedi mūs kārdināšanā; bet atpestī mūs no tā ļauna. Jo Tev pieder tā valstība un tas spēks un gods mūžīgi. Āmen.”And lead us not into temptation, but deliver us from the evil one.’

14Jo kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.For if you forgive men their trespasses, your heavenly Father will also forgive you.

15Bet ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jums jūsu Debesu Tēvs jūsu noziegumus arī nepiedos.But if you do not forgive men their trespasses, neither will your Father forgive yours.

16Un kad jūs gavējat, tad neesat saīguši kā tie liekuļi, jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai ļaudīm kā gavētāji izrādās. Patiesi, Es jums saku, tiem jau ir sava alga.When you fast, do not be somber like the hypocrites, for they disfigure their faces to show men they are fasting. Truly I tell you, they already have their full reward.

17Bet tu gavēdams svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,But when you fast, anoint your head and wash your face,

18Ka tu nerādies ļaudīm gavēdams, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, Tas tev to atmaksās gaismā.so that your fasting will not be obvious to men, but only to your Father, who is unseen. And your Father, who sees what is done in secret, will reward you.

19Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog;Do not store up for yourselves treasures on earth, where moth and rust destroy, and where thieves break in and steal.

20Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog.But store up for yourselves treasures in heaven, where moth and rust do not destroy, and where thieves do not break in and steal.

21Jo kur jūsu manta, tur būs arī jūsu sirds.For where your treasure is, there your heart will be also.

22Acs ir miesas spīdeklis; ja nu tava acs skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.The eye is the lamp of the body. If your eyes are good, your whole body will be full of light.

23Bet ja tava acs kaitīga, tad visa tava miesa būs tumša. Ja nu tas gaišums iekš tevis ir tumsība, cik liela būs tā tumsība pati?But if your eyes are bad, your whole body will be full of darkness. If then the light within you is darkness, how great is that darkness!

24Neviens diviem kungiem nevar kalpot; jo tas vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb tas vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.No one can serve two masters: Either he will hate the one and love the other, or he will be devoted to the one and despise the other. You cannot serve both God and money.

25Tāpēc Es jums saku: nezūdāties savas dzīvības pēc, ko ēdīsiet un dzersiet; nedz arī par savām miesām, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesas nav labākas nekā drēbes?Therefore I tell you, do not worry about your life, what you will eat or drink; or about your body, what you will wear. Is not life more than food, and the body more than clothes?

26Skatāties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?Look at the birds of the air: They do not sow or reap or gather into barns, and yet your heavenly Father feeds them. Are you not much more valuable than they?

27Kurš jūsu starpā savam mūžam var pielikt vienu olekti, jebšu tas tādēļ bēdājās?Who of you by worrying can add a single hour to his life?

28Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaties pie puķēm laukā, kā tās aug. Ne tās strādā, ne tās vērpj;And why do you worry about clothes? Consider how the lilies of the field grow: They do not labor or spin.

29Tomēr Es jums saku, ka pat Salamans visā savā godībā tā nav bijis apģērbts kā viena no tām.Yet I tell you that not even Solomon in all his glory was adorned like one of these.

30Ja tad Dievs tā ģērbj zāli laukā, kas šodien stāv un rītu krāsnī top iemesta, vai tad ne daudz vairāk jūs? Ak jūs mazticīgie!If that is how God clothes the grass of the field, which is here today and tomorrow is thrown into the furnace, will He not much more clothe you, O you of little faith?

31Tāpēc jums nebūs zūdīties nedz sacīt: ko ēdīsim, jeb ko dzersim, jeb ar ko ģērbsimies?Therefore do not worry, saying, ‘What shall we eat?’ or ‘What shall we drink?’ or ‘What shall we wear?’

32Jo pēc visa tā pagāni dzenās; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.For the Gentiles strive after all these things, and your heavenly Father knows that you need them.

33Bet dzenaties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.But seek first the kingdom of God and His righteousness, and all these things will be added unto you.

34Tāpēc nezūdāties nākošā rīta pēc, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ir diezgan, ka ikvienai dienai savas pašas bēdas.Therefore do not worry about tomorrow, for tomorrow will worry about itself. Today has enough trouble of its own.

Matthew 6

You’ve read Matthew 6

Go deeper

Matthew 6

You’ve read Matthew 6

Go deeper