Romans 4 (GLK) · Opened

1Ko nu lai sakām, ka mūsu vectēvs Ābrahāms ir dabūjis pēc miesas?What then shall we say that Abraham, our forefather according to the flesh, has discovered?

2Jo ja Ābrahāms caur darbiem ir taisnots, tad tam ir gan slava, bet ne pie Dieva.If Abraham was indeed justified by works, he had something to boast about, but not before God.

3Jo ko tas raksts saka? Ābrahāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību.For what does the Scripture say? “Abraham believed God, and it was credited to him as righteousness.”

4Bet tam darba darītājam alga netop pielīdzināta pēc žēlastības, bet pēc parāda.Now the wages of the worker are not credited as a gift, but as an obligation.

5Bet tam, kas nav darba darītājs, bet tic uz To, kas bezdievīgo taisno, tam ticība top pielīdzināta par taisnību.However, to the one who does not work, but believes in Him who justifies the ungodly, his faith is credited as righteousness.

6Tā kā arī Dāvids saka, to cilvēku esam svētīgu, kam Dievs taisnību pielīdzina bez darbiem:And David speaks likewise of the blessedness of the man to whom God credits righteousness apart from works:

7Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti;“Blessed are they whose lawless acts are forgiven, whose sins are covered.

8Svētīgs tas vīrs, kam Tas Kungs grēku nepielīdzina.Blessed is the man whose sin the Lord will never count against him.”

9Vai nu šis labums atlec apgraizījumam vien, vai arī priekšādai? Jo mēs sakām, ka Ābrahāmam ticība ir pielīdzināta par taisnību.Is this blessing only on the circumcised, or also on the uncircumcised? We have been saying that Abraham’s faith was credited to him as righteousness.

10Kā tad tā viņam ir pielīdzināta? Vai iekš apgraizījuma, vai iekš priekšādas? Ne iekš apgraizījuma, bet iekš priekšādas.In what context was it credited? Was it after his circumcision, or before? It was not after, but before.

11Bet to apgraizīšanas zīmi viņš dabūja par taisnības zieģeli tai ticībai, ko viņš vēl priekšādā būdams turēja; ka tas būtu par tēvu visiem, kas priekšādā būdami tic, lai ticība tiem arīdzan taptu pielīdzināta par taisnību,And he received the sign of circumcision as a seal of the righteousness that he had by faith while he was still uncircumcised. So then, he is the father of all who believe but are not circumcised, in order that righteousness might be credited to them.

12Un par apgraizīšanas tēvu tiem, kas ne vien apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābrahāmam bija priekšādā.And he is also the father of the circumcised who not only are circumcised, but who also walk in the footsteps of the faith that our father Abraham had before he was circumcised.

13Jo tā apsolīšana, ka viņš būšot pasaules mantinieks, Ābrahāmam jeb viņa sēklai nav notikusi caur bauslību, bet caur ticības taisnību.For the promise to Abraham and his offspring that he would be heir of the world was not given through the law, but through the righteousness that comes by faith.

14Jo ja tie bauslības ļaudis - mantinieki, tad ticība ir veltīga un tā apsolīšana iznīkusi.For if those who live by the law are heirs, faith is useless and the promise is worthless,

15Jo bauslība padara dusmību; jo kur bauslības nav, tur arī nav pārkāpšanas.because the law brings wrath. And where there is no law, there is no transgression.

16Tāpēc no ticības, lai ir pēc žēlastības; lai tā apsolīšana ir pastāvīga visam dzimumam, ne vien tam, kas no bauslības, bet arī tam, kas no Ābrahāma ticības. Tas mums visiem ir tēvs,Therefore, the promise comes by faith, so that it may rest on grace and may be guaranteed to all Abraham’s offspring—not only to those who are of the law, but also to those who are of the faith of Abraham. He is the father of us all.

17(Kā ir rakstīts: daudz tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu,) Tā Dieva priekšā, kam viņš ir ticējis, kas miroņus dara dzīvus un sauc to, kas vēl nav, tā kā tas jau būtu.As it is written: “I have made you a father of many nations.” He is our father in the presence of God, in whom he believed, the God who gives life to the dead and calls into being what does not yet exist.

18Pret cerību viņš ir ticējis uz cerību, lai paliktu par tēvu daudz tautām, pēc tā vārda: Tādam būs būt tavam dzimumam.Against all hope, Abraham in hope believed and so became the father of many nations, just as he had been told, “So shall your offspring be.”

19Un viņš nepalika vājš iekš ticības, nedz lūkoja uz savām izdēdējušām miesām, tik ne simts gadus vecs būdams, nedz uz Sāras izdēdējušām miesām.Without weakening in his faith, he acknowledged the decrepitness of his body (since he was about a hundred years old) and the lifelessness of Sarah’s womb.

20Bet pie tās Dieva apsolīšanas viņa prāts neticībā nešaubījās, bet kļuva spēcīgs iekš ticības un Dievam deva godu,Yet he did not waver through disbelief in the promise of God, but was strengthened in his faith and gave glory to God,

21Pilnā ticībā zinādams, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, arī spēj darīt.being fully persuaded that God was able to do what He had promised.

22Tāpēc tas viņam arī pielīdzināts par taisnību.This is why “it was credited to him as righteousness.”

23Bet tas ne vien viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam ir pielīdzināts,Now the words “it was credited to him” were written not only for Abraham,

24Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiks pielīdzināts, kad ticam uz to, kas no miroņiem ir uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu,but also for us, to whom righteousness will be credited—for us who believe in Him who raised Jesus our Lord from the dead.

25Kas ir nodots mūsu grēku dēļ un uzmodināts mūsu taisnošanas labad.He was delivered over to death for our trespasses and was raised to life for our justification.

Romans 4

You’ve read Romans 4

Go deeper

Romans 4

You’ve read Romans 4

Go deeper